Enerģētikas un vides aģentūra (turpmāk – Aģentūra) izveidota 2025. gada 1. februārī atbilstoši Ministru kabineta 2024. gada 17. decembra rīkojuma Nr. 1191 “Par Vides pārraudzības valsts biroja un Būvniecības valsts kontroles biroja reorganizāciju” 1. punktam.
Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 15. panta pirmo daļu un trešās daļas 4. punktu ar 2025. gada 1. februāri nolemts reorganizēt Vides pārraudzības valsts biroju un Būvniecības valsts kontroles biroju, nododot Vides pārraudzības birojam Būvniecības valsts kontroles biroja valsts pārvaldes uzdevumus enerģētikas politikas administrēšanas jomā, un nosakot, ka Vides pārraudzības valsts biroja nosaukums ir Enerģētikas un vides aģentūra (Aģentūra).
Aģentūras darbības mērķis ir nodrošināt attīstības plānu un projektu nelabvēlīgas ietekmes un avāriju risku savlaicīgu izvērtēšanu, lai novērstu un samazinātu ietekmi uz vidi, saglabātu dabas kapitālu un veicinātu klimata ilgtspējīgu pārvaldību, kā arī nodrošināt enerģētikas politikas īstenošanu un uzraudzību.
Aģentūra veic Vides aizsardzības likumā, likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu”, likumā “Par piesārņojumu”, likumā “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” un citos normatīvajos aktos par vides aizsardzību, rūpniecisko avāriju novēršanu un riska samazināšanu, ķīmisko vielu un ķīmisko produktu (preparātu) izmantošanu, ūdens apsaimniekošanu, atkritumu un iepakojuma apsaimniekošanu, kā arī Enerģētikas likumā, Energoefektivitātes likumā, Elektroenerģijas tirgus likumā, likumā “Par zemes dzīlēm”, likumā “Par akcīzes nodokli”, Energoapgādes izmaksu valsts atbalsta likumā, Enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai nepieciešamās atvieglotās energoapgādes būvju būvniecības kārtības likumā un citos normatīvajos aktos noteiktās funkcijas un uzdevumus.
Aģentūras galvenie uzdevumi ir:
- saskaņā ar likumdošanas prasībām veikt paredzēto darbību ietekmes uz vidi novērtēšanu;
- pārraudzīt stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma veikšanu, tai skaitā: pieņemt lēmumu par stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma nepieciešamību konkrētam dokumentam, noteikt institūcijas, kurām iesniedzējs nosūta plānošanas dokumenta projektu un vides pārskatu, lai saņemtu komentārus un atzinumu, noteikt sabiedrības informēšanas kārtību, kā arī informēšanas kārtību pārrobežu ietekmes gadījumā, un plānošanas dokumenta monitoringu;
- novērtēt rūpniecisko avāriju risku un pasākumus tā samazināšanai;
- realizēt likumā "Par piesārņojumu" birojam noteiktos uzdevumus saistībā ar A un B kategorijas atļaujām piesārņojošai darbībai;
- izskatīt iesniegumus par apstrīdētajiem Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas, Klimata un enerģētikas ministrijas padotības iestāžu izdotajiem administratīvajiem aktiem;
- izvērtēt pretendenta atbilstību Regulas EK Nr. 761/2001 “Ar ko organizācijām atļauj brīvprātīgi piedalīties Kopienas vides pārvaldības un audita sistēmā (EMAS)” prasībām un reģistrēt organizācijas vides pārvaldības un audita sistēmas reģistrā, kā arī lemt par to izslēgšanu no reģistra uz laiku vai pavisam;
- veidot un uzturēt sabiedrībai pieejamu informācijas sistēmu par ietekmes uz vidi novērtējumu, atļaujām piesārņojošai darbībai, par labākajiem pieejamiem tehniskajiem paņēmieniem attiecīgajā jomā, rūpniecisko avāriju novēršanas programmām un drošības pārskatiem, vides pārvaldības un audita sistēmas reģistru;
- ārējos normatīvajos aktos noteikto funkciju izpildi energoefektivitātes uzraudzības jomā un energoefektivitātes mērķu sasniegšanas monitoringu, tajā skaitā brīvprātīgo vienošanos pārraudzību un ikgadējo ziņojumu sagatavošanu;
- degvielas, kurināmā, kā arī no meža biomasas ražotas elektroenerģijas atbilstības ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma kritērijiem uzraudzību;
- ārējos normatīvajos aktos noteikto transporta enerģijas tirgus uzraudzību, tajā skaitā degvielas kvalitātes atbilstības novērtēšanu;
- enerģētikas jomas datu apkopošanu, analīzi un progresa ziņojumu par Latvijas Nacionālā enerģētikas un klimata plāna mērķu sasniegšanu sagatavošanu;
- enerģijas ietaupījumu kataloga un energoefektivitātes pakalpojumu sniedzēju reģistra administrēšanu un pilnveidošanu.
- ārējos normatīvajos aktos noteikto funkciju izpildi elektroenerģijas tirgus uzraudzības, elektroenerģijas ražošanas uzsākšanas un jaunu elektroenerģijas ražošanas iekārtu ieviešanas vai ražošanas jaudu palielināšanas jomā;
- valsts atbalsta mehānisma elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamiem energoresursiem vai koģenerācijā nosacījumu izpildes uzraudzību un kontroli;
- energokopienu reģistra administrēšanu un pilnveidošanu;
- ogļūdeņražu meklēšanas, izpētes un ieguves licenču administrēšanu un licences laukumu noteikšanu, tajā skaitā komersantu uzraudzību, kā arī kompetentās iestādes funkcijas ogļūdeņražu meklēšanas, izpētes un ieguves jomā īstenošanu;
- vienotā kontaktpunkta (enerģijas ražošanas iekārtu ar jaudu virs 500 kilovatiem ieviešanai) funkcijas;
- de minimis komercdarbības atbalsta piešķiršanu un kontroli.