Ietekmes uz vidi novērtējums ir procedūra, kas veicama likuma Par ietekmes uz vidi novērtējumu noteiktajā kārtībā, lai novērtētu paredzētās darbības vai plānošanas dokumenta īstenošanas iespējamo ietekmi uz vidi un izstrādātu priekšlikumus nelabvēlīgas ietekmes novēršanai vai samazināšanai vai aizliegtu paredzētās darbības uzsākšanu normatīvajos aktos noteikto prasību pārkāpumu gadījumos.
Ietekme uz vidi — paredzētās darbības vai plānošanas dokumenta īstenošanas izraisītas tiešas vai netiešas pārmaiņas vidē, kuras ietekmē vai var ietekmēt cilvēku, viņa veselību un drošību, kā arī bioloģisko daudzveidību (īpaši aizsargājamās sugas un to dzīvotnes, īpaši aizsargājamos un Eiropas Savienības nozīmes biotopus), augsni, zemes dzīles, ūdeni, gaisu, klimatu, ainavu, materiālās vērtības, kultūras un dabas mantojumu, iespējamā pakļautība avāriju vai katastrofu riskiem un visu minēto jomu mijiedarbība.
Stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums — ietekmes uz vidi novērtējums plānošanas dokumentam, kura īstenošana var būtiski ietekmēt vidi, arī vides pārskata sagatavošana, apspriešana, sabiedrības iesaistīšana vides pārskata apspriešanā un konsultāciju veikšana, vides pārskata un tā apspriešanas rezultātu ņemšana vērā plānošanas dokumenta sagatavošanā un izmantošana lēmumu pieņemšanai, kā arī informācijas sniegšana par pieņemto lēmumu šajā likumā noteiktajā kārtībā.
Vides pārraudzības valsts birojs ir 1991. gada 25. februāra Espo konvencijas “Par ietekmes uz vidi novērtējumu pārrobežu kontekstā” un tās PROTOKOLA par stratēģisko vides novērtējumu paziņojuma kontaktpunkts.
Nozīmīga Enerģētikas un vides aģentūras (turpmāk – Aģentūra) darbības joma ir Aģentūras kā apelācijas iestādes funkcijas nodrošināšana vides jomā. Saskaņā ar Ministru kabineta 06.01.2004. noteikumu Nr. 4 “Vides pārraudzības valsts biroja nolikums” 2.1 punktu, ņemot vērā Ministru kabineta 17.12.2024. rīkojuma 1191 “Par Vides pārraudzības valsts biroja un Būvniecības valsts kontroles biroja reorganizāciju” 1. punktu (no 01.02.2025. Vides pārraudzības valsts biroja nosaukums ir Enerģētikas un vides aģentūra), Aģentūrā ir iespējams apstrīdēt Klimata un enerģētikas ministrijas (turpmāk – KEM) un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (turpmāk – VARAM) padotības iestāžu amatpersonu izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību vides aizsardzību regulējošos normatīvos aktos noteiktos gadījumos.
Aģentūras darbība ir pastāvīgi vērsta uz to, lai jau preventīvi risinātu vides jautājumus un vienlaikus nodrošinātu uzņēmējdarbības efektivitāti, iespējami atslogotu tiesu sistēmu un tādējādi maksimāli efektīvi un savlaicīgi izmantotu pieejamos resursus, nekaitējot vides interesēm un fokusējoties uz risinājumiem tautsaimniecības sekmīgai attīstībai.
2024. gadā izvērtēti 68 apstrīdētie KEM un VARAM padotības iestāžu amatpersonu izdotie administratīvie akti un izdoti atbilstoši lēmumi saistībā ar tehnisko noteikumu izdošanu (21 %), ietekmes sākotnējo izvērtējumu (25 %), A, B kategorijas atļaujām piesārņojošās darbības veikšanai (19 %) u.c. lēmumi (35 %). 2024. gadā 63 % gadījumos Aģentūra ir atstājusi administratīvos aktus negrozītus vai atstājusi spēkā, 3 % gadījumos – grozījusi daļā, 16 % gadījumos – atcēlusi, 4 % - atcēlusi daļā, 9 % lietu izbeigusi un 4 % atstājusi bez izskatīšanas, tādējādi nodrošinot atbilstošu vides aizsardzību regulējošo normatīvo aktu piemērošanu un samazinot vides iestāžu atkārtotu kļūdu pieļaušanu.
Kopumā no 2024. gada izdotajiem 68 Aģentūras lēmumiem 25 % lēmumi ir pārsūdzēti administratīvajā tiesā, kas sastāda 23 % no Aģentūras kopējā izdoto lēmumu skaita laika posmā no 2020. -2024. gadam. Aģentūra pastāvīgi sagatavo dažāda rakstura informāciju, tai skaitā rakstveida paskaidrojumus administratīvajām tiesām un piedalās administratīvo tiesu sēdēs gan klātienē, gan Teams vidē.
Būtiski lielākajā daļā (vairāk nekā 90 % gadījumu) no administratīvo tiesu nolēmumiem sasniegts Aģentūrai un vides sistēmai labvēlīgs rezultāts.