Enerģētikas un vides aģentūra kā nacionālais Espo konvencijas / Protokola Paziņojumu kontaktpunkts tika pārstāvēta 14. Espo konvencijas Baltijas jūras reģiona valstu grupas sanāksmē 2025. gada 4. – 6. jūnijā Gdaņskā, Polijā.
Semināra tēmas (Prezentācijas):
- Iespējas un aktuālākie pasākumi jūras reģionu valstu sadarbībā un Espo konvencijas/Protokola Darba plānā 2024. – 2026. gadam iekļautie pasākumi.
- Jūras ekosistēmas aizsardzība Espo konvencijas, Barselonas konvencijas un HELCOM konvencijas kontekstā.
- Jūras ekosistēma no dažādo interešu (enerģijas drošības un vides aizsardzības) savienošanas un tiesisko saistību skatu punkta.
- Izaicinājumi un ieguvumi, vērtējot jūras plānu ietekmi uz vidi, t.sk. kumulatīvās ietekmes.
Darba grupu diskusiju tēmas:
- Jūras plānu stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma nozīme jutīgo teritoriju un aizsargājamo sugu aizsardzībā
- Pārrobežu stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums piedāvā holistisku pieeju potenciālo vides ietekmju uz Baltijas jūru vērtējumam
- Kumulatīvo ietekmju vērtējuma nozīme jūras plānu stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma un veids kā nodrošināt migrējošo sugu atbilstošu aizsardzību
- HELCOM konvencijas un Espo konvencijas sadarbība un vienota pieeja par jūras plānu stratēģisko ietekmes uz vidi novērtējumu.
Espo konvencijas/Protokola Administratīvo un Paziņojumu kontaktpunktu sanāksmes diskusiju tēmas:
- Aktuālie projekti un plānošanas dokumenti, kuriem tiek veiktas vai plānots veikt pārrobežu konsultācijas.
- Tiesiskais pamatojums jūras plāniem veikt stratēģisko ietekmes uz vidi novērtējumu un pārrobežu konsultācijas.
- Veids, kā tiek ņemti vērā ietekmēto valstu komentāri par jūras plāniem un to vides pārskatiem.
- Kādas izmaiņas plānošanas dokumentā, t.sk. jūras plānā var būt pamats atkārtot vides pārskata sabiedrisko apspriešanu.
- Sanāksmē Espo konvencijas sekretariāts informēja, ka izstrādā informatīvu materiālu par ietekmes uz vidi novērtējumiem jūrā (Espo konvencijas un tā Protokola ieguvumi, loma jūras vides aizsardzībā).
- EK Vides ģenerāldirektorāta vadītājs informēja, ka ir sagatavots 2025. gada ziņojums par Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/42/EK (2001. gada 27. jūnijs) par noteiktu plānu un programmu ietekmes uz vidi novērtējumu piemērošanu un efektivitāti, kā arī vērsa uzmanību Eiropas Savienības Tieaas ģenerāladvokātes viedoklim lietā C‑727/22 par alternatīvu vērtējumu stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējumā.
- Espo konvencijas / protokola jūras reģionu valstu sadarbībā Baltijas jūras reģiona valstu grupai ir lielākā pieredze, jo Polijā tika organizēta četrpadsmitā šī jūras reģiona valstu sanāksmē (informācija par iepriekšējām sanāksmēm pieejama https://unece.org/baltic-sea). Sanāksmē pieredzes apmaiņā dalījās arī Itālijas, Spānijas, Maltas un Slovēnijas pārstāvji, kas vadīja / piedalījās pirmajā un otrajā Vidusjūras reģiona valstu grupas sanāksmē.
- Polijas zinātnieki sniedza vērtīgu informāciju par sikspārņu monitoringa datiem (BATMOBIL) un atkrastes vēja parku iespējamo ietekmi, izmaiņām putnu ziemošanas vietās Baltijas jūrā, kā arī sniedza informāciju par īstenoto cūkdelfīnu un roņu monitoringu.
- Jūras plānu stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma kumulatīvo ietekmju vērtējumā tika izceltas izveidotās datu platformas Zviedrijā (Symphony) un Igaunijā, sniegta informācija par HELCOM ziņojumu HOLA3 un SPIA rīku, kā arī SEABAS projektu.
- Tika aktualizēta mākslīgā intelekta izmantošana, veicot ietekmes uz vidi novērtējumus (atsauce uz Starptautiskās Ietekmes uz vidi novērtējuma asociācijas (IAIA) rīkoto konferenci 2025. gadā “Ietekmes novērtējums mākslīgā intelekta laikmetā”.
- Tika sniegta informācija HELCOM-VASAB Vadlīnijas par pārrobežu konsultācijām, sabiedriskās līdzdalība un sadarbība. Vadlīnijās ir rekomendēts informēt kaimiņvalstis par jūras plānu izstrādi, savukārt Espo konvencijas/Protokola gadījumā tiek rekomendēta plašāka valstu apziņošana (jūras reģiona ietvarā).
- Tika akcentēts, ka izstrādājot jūras plānus un veicot to stratēģisko ietekmes uz vidi novērtējumu, jāpievērš uzmanība tādiem aspektiem kā vienotai tehniskai valodai, vienotai pieejai vērtējuma metodēm, datu pieejamībai un salīdzināmībai, zinātnieku iesaistei, sadarbībai.